|
|
REGLAMENTS
Apstiprināts Rīgā, 2025.gada 31.janvārī ar šķīrējtiesas dibinātāja - Biedrības "CIVIL A" (vienotais reģistrācijas numurs: 40008281514) lēmumu.
11.01.2022.–31.01.2025. Reglamenta redakcija.
14.11.2018.–11.01.2022. Reglamenta redakcija.
20.02.2017.–14.11.2018. Reglamenta redakcija.
8.06.2014.–26.02.2015. Reglamenta redakcija.
19.03.2009.–17.06.2014. Reglamenta redakcija.
I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. Rīgas Civillietu Šķīrējtiesa (turpmāk tekstā - Šķīrējtiesa) ir pastāvīga Šķīrējtiesa, kas darbojas pamatojoties uz Šķīrējtiesu likumu, Civilprocesa likuma D daļu "Šķīrējtiesa", citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem likumiem, starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, kurās piedalās Latvijas Republika un kas attiecas uz Šķīrējtiesas darbību, šīs Šķīrējtiesas Reglamentu un pušu vienošanos.
2. Šķīrējtiesas dibinātājs ir Biedrība "CIVIL A", kas ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas numuru 40008281514.
3. Šķīrējtiesas nosaukums:
latviešu valodā – Rīgas Civillietu Šķīrējtiesa;
krievu valodā – Рижский Арбитражный Суд по Гражданским делам;
angļu valodā – Riga Civil Action Arbitration Court.
3.1 Šķīrējtiesas interneta mājaslapas adrese: www.civil.lv.
4. Šķīrējtiesas darbu vada Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas veic Šķīrējtiesas Reglamentā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu Šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ Šķīrējtiesas dibinātājs, patstāvīgi nosakot iecelšanas termiņu un kārtību.
5. Šķīrējtiesa izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, un, ja strīds nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu jurisdikcijai.
II. ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS
6. Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā.
7. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. To kā atsevišķu noteikumu var iekļaut jebkurā līgumā (šķīrējtiesas klauzula), kas ietver saistību, kuras sakarā radies vai var rasties civiltiesisks strīds, ņemot vērā Šķīrējtiesu likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus. Šķīrējtiesas līgumu groza vai atceļ saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.
8. Par rakstveida šķīrējtiesas līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, pusēm apmainoties ar:
8.2.1. pasta sūtījumiem;
8.2.2. sūtījumiem, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus;
8.2.3. prasības pieteikumu un paskaidrojumu par prasību, kuros viena puse apgalvo, ka pastāv šķīrējtiesas līgums, un otra puse to nenoliedz.
9. Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu vai šķīrējtiesas līgumā norādītā konkrēta šķīrējtiesa ir likvidēta vai nav sasniedzama, tad, ja prasītājs iesniedzis prasību Rīgas Civillietu Šķīrējtiesā un ja otra puse neceļ par to iebildumus līdz atsauksmes iesniegšanas termiņa beigām, strīds ir pakļauts Rīgas Civillietu Šķīrējtiesai.
10. Šķīrējtiesas līgumā puses var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, strīda izšķiršanas kārtību – mutvārdu vai rakstveida šķīrējtiesas procesu, strīda izšķiršanas vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar likumu.
11. Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts. Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts.
12. Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā paliek spēkā.
III. STRĪDA PAKĻAUTĪBA
13. Strīds ir pakļauts Šķīrējtiesai, ja tas ir aptverts ar šķīrējtiesas līgumu, un, ja tas nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu kompetencei.
Ja puses ir vienojušās par strīdu, izrietošu no konkrēta līguma, nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, prezumējams, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, izšķiršanu Šķīrējtiesā.
14. Par strīda pakļautību lemj pati Šķīrējtiesa arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai tā spēkā esamību.
15. Iesniegumu par to, ka civiltiesiskais strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz atsauksmes iesniegšanas termiņa beigām.
16. Ja strīda pakļautība Šķīrējtiesai ir apstrīdēta līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, minēto jautājumu izlemj Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pakļautība ir apstrīdēta pēc šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, šo jautājumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs izlemt, ka strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai un atdot prasītājam prasības pieteikumu atpakaļ bez izskatīšanas, ja prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka starp pusēm pastāv šķīrējtiesas līgums, vai, ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai citai šķīrējtiesai.
17. Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību tai var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Šķīrējtiesas sastāvs jautājumu par civiltiesiskā strīda pakļautību šķīrējtiesai var izlemt, pieņemot lēmumu vai taisot spriedumu. Puse var lūgt rajona (pilsētas) tiesai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā lemt par civiltiesiskā strīda pakļautību šķīrējtiesai, ja šķīrējtiesa par to pieņēmusi lēmumu. Pieteikuma iesniegšana rajona (pilsētas) tiesā par civiltiesiskā strīda pakļautību šķīrējtiesai nav šķērslis šķīrējtiesas procesa turpināšanai.
18. Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta Šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdzko Šķīrējtiesa uzsāk šo prasījumu izšķiršanu. Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi Šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta Šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.
19. Ja Šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauti Šķīrējtiesai, Šķīrējtiesa izbeidz tiesvedību strīdā vai tā daļā, pieņemot lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu. Ja starp pusēm ir domstarpības par šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību, bet Šķīrējtiesa ir atzinusi, ka strīds ir pakļauts Šķīrējtiesai, Šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt strīdu kā pakļautu tai.
IV. ŠĶĪRĒJTIESNEŠI
20. Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilst Šķīrējtiesu likuma noteikumiem un ir iecelta strīda izšķiršanai atbilstoši šķīrējtiesas līguma, Šķīrējtiesu likuma un šī Reglamenta noteikumiem.
20.1. Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kurai nav nodibināta aizgādnība, neatkarīgi no tās pilsonības un dzīvesvietas, ja šī persona ir rakstveidā piekritusi būt par šķīrējtiesnesi, tai ir nevainojama reputācija, tai ir augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un uz kuru nav attiecināmi Šķīrējtiesu likumā minētie ierobežojumi.
20.2. Šķīrējtiesas dibinātājs iesniedz Uzņēmumu reģistram šķīrējtiesnešu sarakstu, kurā norāda katra šķīrējtiesneša vārdu un uzvārdu, kā arī citu nepieciešamo informāciju, pievienojot apliecinājumu, ka sarakstā ietvertie šķīrējtiesneši atbilst Šķīrējtiesu likumā prasībām, un dokumentus, kas pamato katra šķīrējtiesneša kvalifikāciju.
20.3. Šķīrējtiesnešu atbilstību Šķīrējtiesu likumā prasībām apliecina Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, pamatojoties uz Šķīrējtiesas priekšsēdētājam iesniegto katra šķīrējtiesneša rakstveida apliecinājumu, ka viņš atbilst Šķīrējtiesu likumā prasībām, un dokumentiem, kas pamato šķīrējtiesneša kvalifikāciju.
21. Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitlis. Šķīrējtiesa izšķir strīdus trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, ja puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu skaitu. Šķīrējtiesas sastāvs var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās.
22. Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ar savu rīkojumu no pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta, ievērojot pušu līdztiesību. Puse var lūgt rajona (pilsētas) tiesu iecelt šķīrējtiesnesi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja otra puse, pušu ieceltie šķīrējtiesneši, Šķīrējtiesa vai cita persona nerīkojas saskaņā ar kārtību, kāda noteikta Šķīrējtiesu likumā.
23. Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās, un uz viņu ir attiecināms kāds no Šķīrējtiesu likumā vai citu likumu normās minētajiem ierobežojumiem. Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību, bet, ja šādas vienošanās nav, to nosaka saskaņā ar Šķīrējtiesu likumu.
23.1. Puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim piecu dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, nosūtot šķīrējtiesai paziņojumu un tajā norādot, kuru šķīrējtiesnesi un uz kāda pamata tā noraida.
23.1. Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par šā šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs vai pats šķīrējtiesnesis piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas, pieņemot motivētu lēmumu.
23.2. Ja šķīrējtiesneša noraidījums pieņemts, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ līgumā un Reglamentā noteiktajā kārtībā.
23.3. Ja puse pieteikusi šķīrējtiesnesim noraidījumu un tas saskaņā ar kārtību, par kādu puses ir vienojušās, vai saskaņā ar Šķīrējtiesu likumu noteikto kārtību netiek pieņemts, puse var lūgt rajona (pilsētas) tiesu lemt par šķīrējtiesneša noraidīšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikuma iesniegšana rajona (pilsētas) tiesā par šķīrējtiesneša noraidīšanu nav šķērslis šķīrējtiesas procesa turpināšanai.
24. Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:
24.1. ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
24.2. ja šķīrējtiesnesis atstatījis sevi no strīda izšķiršanas;
24.3. ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt savas funkcijas prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ, vai bez attaisnojoša iemesla savlaicīgi nepilda savas funkcijas, un Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas no pušu rakstiska pieteikuma pieņēma lēmumu par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu;
24.4. ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesneša atcelšanu;
24.5. ar šķīrējtiesneša nāvi;
24.6. ja uz viņu ir attiecināmi Šķīrējtiesu likumā minētie ierobežojumi;
24.7. ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu par šķīrējtiesneša noraidīšanu vai atcelšanu;
24.8. ja šķīrējtiesnesis atteicies no strīda izšķiršanas līdz strīda izšķiršanas uzsākšanai.
25. Līdz strīda izšķiršanas uzsākšanai šķīrējtiesnesis var atteikties no strīda izšķiršanas, nekavējoties rakstiski paziņojot par to pusēm un Šķīrējtiesas priekšsēdētājam.
26. Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ieceļ jaunu šķīrējtiesnesi 10 dienu laikā. Paziņojums par jauna šķīrējtiesneša iecelšanu tiek nosūtīts pusēm 2 darba dienu laikā pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.
V. PROCESUĀLIE TERMIŅI
27. Procesuālās darbības izpilda šajā Reglamentā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi šajā Reglamentā nav noteikti, tos nosaka Šķīrējtiesa. Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.
28. Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
29. Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
30. Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas notek šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, notek iepriekšējā dienā.
31. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.
32. Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem. Ja procesuālā darbība izpildāma Šķīrējtiesā, termiņu uzskata par notecējušu termiņa pēdējā dienā pulksten sešpadsmitos. Tomēr, ja atsauksmes, pieteikumi vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.
33. Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šī Reglamenta vai Šķīrējtiesas noteiktā termiņa notecēšanu.
34. Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.
35. Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pieteikuma var atjaunot Šķīrējtiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, Šķīrējtiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
36. Šķīrējtiesas noteiktos termiņus var pagarināt pēc puses pamatota pieteikuma
37. Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to var izlemt Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pieteikums iesniegts pēc Šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, tad to izlemj Šķīrējtiesas sastāvs.
VI. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA
38. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību. Taču, ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, strīdu izšķir saskaņā ar Šķīrējtiesas Reglamenta noteikumiem.
39. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt strīda izšķiršanas vietu, nodrošinot tās pieejamību strīda izšķiršanas laikā un visu izdevumu apmaksu, kas saistīti ar strīda izšķiršanas vietas nodrošināšanu. Ja puses par to nav vienojušās, strīda izšķiršanas vietu nosaka Šķīrējtiesa. Ja puses vienojas par strīda izšķiršanas vietu ārpus Rīgas, pusēm jāsedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi.
40. Prasītājs ir tiesīgs lūgt valsts tiesu nodrošināt prasību vai nozīmēt pagaidu aizsardzību jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas šķīrējtiesā. Pieteikumu par prasības nodrošināšanu sniedz valsts tiesa pēc piekritības, saskaņā ar Civilprocesa likuma 3.nodaļas noteikumiem. Šāds prasītāja lūgums nav uzskatāms par šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai Šķīrējtiesā.
41. Šķīrējtiesas process sākas ar brīdi, kad prasības pieteikums, kas sastādīts valsts valodā vai valodā, kura paredzēta šķīrējtiesas līgumā, iesniegts Šķīrējtiesā.
42. Prasības pieteikumu Šķīrējtiesā iesniedz rakstveidā. Prasības pieteikumu paraksta un iesniedz prasītājs vai viņa pārstāvis. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.
43. Prasības pieteikumā norāda:
43.1. informāciju par pusēm:
43.1.1. juridiskajām personām: nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru un, ja prasītājam ir zināms, tālruņa numuru, e-pasta adresi un/vai oficiālo elektronisko adresi;
43.1.2. fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet ja tādas nav - dzīvesvietu, kā arī, ja prasītājam ir zināms, tālruņa numuru, e-pasta adresi un/vai oficiālo elektronisko adresi;
43.1.3. ja prasību ceļ pārstāvis: prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi un/vai oficiālo elektronisko adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, e-pasta adresi un/vai oficiālo elektronisko adresi saziņai ar šķīrējtiesu;
43.2. prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
43.3. prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
43.4. prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
43.5. prasītāja prasījumus;
43.6. pievienoto dokumentu sarakstu;
43.7. citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.
44. Prasības pieteikumam pievieno:
44.1. šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā strīds radies;
44.2. līgumu, kura sakarā strīds radies;
44.3. dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
44.4. pierādījumus par Šķīrējtiesas tiesvedības maksas, šķīrējtiesneša (-u) honorāra un pasta izdevumu samaksu;
44.5. tik daudz prasības pieteikuma norakstus un tam pievienoto dokumentu norakstus, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku;
44.6. pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību, ja prasību prasītāja vārdā ceļ pārstāvis.
45. Visi dokumenti Šķīrējtiesā tiek iesniegti oriģinālā vai likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātās kopijās, vai kopijās uzrādot oriģinālus.
46. Ja prasības pieteikums neatbilst šī Reglamenta prasībām, tad Šķīrējtiesa tiesīga atstāt to bez tālākas virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atgriezts iesniedzējam bez izskatīšanas.
47. Pēc prasības pieteikuma saņemšanas un Šķīrējtiesas procesa ierosināšanas Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ieceļ šķīrējtiesnešus strīda pušu šķīrējtiesas līguma noteiktajā skaitā.
48. Šķīrējtiesa nosūta vai nogādā personīgi pret parakstu atbildētājam/iem paziņojumu par prasības saņemšanu un prasības pieteikuma norakstu, piedāvājot 15 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas iesniegt Šķīrējtiesā atsauksmi uz prasības pieteikumu, pievienot tai iebildumu apstiprinošus dokumentus, ja tādi ir. Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu vai citu pamatotu iemeslu, Šķīrējtiesa pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un pārsniegt 30 dienas.
49. Atsauksmē atbildētājs norāda: vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā; savus iebildumus pret prasību; apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina; citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem strīda izskatīšanai; savu tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi un/vai oficiālo elektronisko adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot tālruni, elektronisko pastu vai oficiālo elektronisko adresi. Atsauksmei atbildētājam jāpievieno pierādījumi, uz kuriem pamatoti viņa iebildumi. Atsauksmei jāpievieno tik daudz atsauksmes norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku. Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis civiltiesiskā strīda izskatīšanai.
50. Šķīrējtiesa savlaicīgi paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta lietas dalībniekiem vai nodod pret parakstu ne vēlāk kā 15 dienas pirms šķīrējtiesas sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu. Paziņojums par kārtējo (otro un nākamo) šķīrējtiesas sēdi tiek nosūtīts lietas dalībniekiem vai nodots pret parakstu vismaz 5 dienas pirms šķīrējtiesas sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.
51. Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma ierakstītā vēstulē, vai elektroniskā dokumenta veidā, sūtot to uz elektronisko pastu un/vai oficiālo elektronisko adresi un izmantojot drošu elektronisko parakstu likumā noteiktajā kārtībā, vai citādi, fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama adresātam personīgi pret parakstu. Ja šķīrējtiesas procesa laikā kāds no dalībniekiem maina savu pasta vai elektroniskā pasta adresi, viņa pienākums ir nekavējoties paziņot par to Šķīrējtiesai.
52. Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā ir piegādāta adresātam personīgi vai nosūtīta uz adresāta norādīto pasta, elektroniskā pasta vai oficiālo elektronisko adresi, vai uz juridiskās personas juridisko adresi, vai uz fiziskās personas deklarēto dzīvesvietas adresi, bet, ja dzīvesvietas adreses deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi. Ja procesa dalībnieks nav paziņojis par sava pasta vai elektroniskā pasta adreses maiņu vai nav to izdarījis savlaicīgi, tad korespondence tiek uzskatīta par saņemtu, ja tā ir nosūtīta uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai citas valsts kompetentās iestādes reģistrā ierakstītu procesa dalībnieka juridisko adresi (juridiskām personām) vai uz lietā norādīto procesa dalībnieka adresi (fiziskām personām). Korespondence uzskatāma par saņemtu izsniegšanas dienā, ja tā ir piegādāta un izsniegta adresātam personīgi. Ja korespondence ir nosūtīta ar pasta sūtījumu, tā uzskatāma par saņemtu septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tā nosūtīta ar elektroniskā pasta starpniecību, tā uzskatāma par saņemtu divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.
53. Gadījumā, ja atbildētāja dzīves vieta nav zināma, Šķīrējtiesa var aicināt atbildētāju uz šķīrējtiesas sēdi, izvietojot par to sludinājumu oficiālajā izdevumā ”Latvijas Vēstnesis”. Izdevumus par sludinājuma izvietošanu sedz prasītājs. Neatkarīgi no aicinājuma publikācijas izdevumā “Latvijas Vēstnesis” prasītājs ir tiesīgs Šķīrējtiesas aicinājuma tekstu publicēt uz sava rēķina citos laikrakstos un tīmekļa vietnēs. Šķīrējtiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
54. Process Šķīrējtiesā notiek Latvijas Republikas valsts valodā vai valodā, par kuru puses ir vienojušās. Ja šķīrējtiesas sastāvs, vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, šķīrējtiesa pieaicina tulku. Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesa. Lietas dalībnieki var iesniegt rakstveida pierādījumus latviešu, krievu un angļu valodā bez tulkojuma valodā, kurā notiek process, savukārt rakstveida pierādījumi citā valodā jāiesniedz ar notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process. Šķīrējtiesa var pieprasīt lietas dalībniekiem jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process, vai valsts valodā.
VII. STRĪDA IZŠĶIRŠANA
55. Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu Šķīrējtiesa rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process). Ja puses neiesniedz atsauksmes vai rakstveida pierādījumus noteiktajā laikā, Šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.
55.1 Strīda izšķiršana mutvārdu procesā sākas ar brīdi, kad noteiktajā dienā un laikā šķīrējtiesas sastāvs atklāj šķīrējtiesas sēdi un paziņo par strīda izšķiršanas uzsākšanu. Strīda izšķiršana rakstveida procesā sākas ar brīdi, kad šķīrējtiesas sastāvs sanāk strīda izšķiršanai.
56. Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu tad, ja puses nav vienojušās par rakstveida procesu, kā arī gadījumā, ja puses ir vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu, vai šķīrējtiesas sastāvs secinās, ka iesniegtie pierādījumi un materiāli nav pietiekoši, lai izšķirtu strīdu rakstveida procesā. Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstveidā ir jāpaziņo Šķīrējtiesai 15 dienu laikā no paziņojuma par Šķīrējtiesas procesa ierosināšanu nosūtīšanas dienas.
56.1 (1) Šķīrējtiesas procesa dalībnieki var piedalīties šķīrējtiesas sēdē attālināti, izmantojot videokonferenci. Šķīrējtiesas sēdes videokonference tiek organizēta pamatojoties uz šķīrējtiesas sastāva lēmumu, ja šķīrējtiesas sastāvs nolēma rīkot šķīrējtiesas sēdi attālināti, izmantojot videokonferenci, vai puses vai tās pilnvarotā pārstāvja pieteikumu, kas tiek iesniegts Šķīrējtiesā vismaz 5 darba dienas pirms nozīmētās šķīrējtiesas sēdes.
(2) Šķīrējtiesa par lēmumu organizēt šķīrējtiesas sēdi attālināti, savlaicīgi pirms plānotās šķīrējtiesas sēdes informē lietas dalībniekus, nosūtot attiecīgu paziņojumu ar informāciju par nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu, vienlaikus aicinot informēt, ja personu šķīrējtiesas sēdē pārstāvēs pilnvarots pārstāvis. Nepieciešamības gadījumā šķīrējtiesa lūdz lietas dalībniekiem sniegt informāciju par lietas dalībnieku elektroniskā pasta adresēm un tālruņu numuriem.
(3) Šķīrējtiesa savlaicīgi pirms plānotās šķīrējtiesas sēdes dienas visiem tās dalībniekiem uz to e-pasta adresēm nosūta uzaicinājuma saiti uz šķīrējtiesas sēdi, vienlaikus aicinot informēt, ja personu šķīrējtiesas sēdē pārstāvēs pilnvarots pārstāvis.
(4) Lietas dalībnieki ne vēlāk kā 2 darba dienas pirms šķīrējtiesas sēdes nosūta uz Šķīrējtiesas elektroniskā pasta adresi noteiktā kārtībā apliecinātus rakstveida pierādījumus, pilnvaras un citus lietas izšķiršanai nepieciešamos dokumentus, ja tie vēl nav iesniegti Šķīrējtiesā.
(5) Ja ne vēlāk kā 2 darba dienas pirms nozīmētās šķīrējtiesas sēdes no lietas dalībnieka (-iem) saņemti iebildumi pret viņa/u piedalīšanos šķīrējtiesas sēdē attālināti, un šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka iebildumi ir pamatoti, tas lemj par citu lietas izskatīšanas formu. Par pieņemto lēmumu informē lietas dalībniekus.
57. Ievērojot Reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, šķīrējtiesas sastāvs var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu, ar nosacījumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek dotas vienādas iespējas izklāstīt savu viedokli un iesniegt pierādījumus.
57.1 Ņemot vērā procesa dalībnieku lūgumus, konkrēto situāciju un apstākļus, šķīrējtiesas sastāvs var organizēt šķīrējtiesas sēdi tādā veidā, ka šķīrējtiesnesis/i un daļa no procesa dalībniekiem atrodas Šķīrējtiesas sēžu zālē vai atbilstoši apstākļiem citā telpā ārpus Šķīrējtiesas, bet daļa no procesa dalībniekiem piedalās šķīrējtiesas sēdē attālināti.
58. Ja kāds no mutvārdu procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, Šķīrējtiesa pieaicina tulku. Procesa dalībniekam, kuram nepieciešamas tulks, ne vēlāk, kā 5 darba dienas pirms paredzētās šķīrējtiesas sēdes jāiesniedz Šķīrējtiesai rakstisks iesniegums par tulka pieaicināšanu un maksājuma dokuments par tulka pakalpojumu apmaksu Šķīrējtiesas Reglamenta un tā pielikumu noteiktajā kārtībā un apmērā. Tulks tiek pieaicināts pēc tam, kad attiecīgais Šķīrējtiesas procesa dalībnieks ir iemaksājis Šķīrējtiesā atlīdzību par tulka pakalpojumiem.
59. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt Šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu. Nepieciešamības gadījumā Šķīrējtiesa var veikt šķīrējtiesas sēdes ierakstu, izmantojot tehniskos līdzekļus.
60. Fiziskās personas savas lietas Šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Pārstāvja pilnvarojumu pārstāvamais Šķīrējtiesā var izteikt mutvārdos, un par to izdarāms ieraksts lietai pievienojamajā rakstveida pilnvarā.
61. Juridisko personu lietas Šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji. Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.
62. Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai. Advokāta pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina orderis. Ja advokāts uzstājas kā puses pilnvarots pārstāvis, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru.
62.1 Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēja pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina atbildīgās valsts institūcijas izdots norīkojums par juridiskās palīdzības nodrošināšanu
63. Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nepublicē un nesniedz personām, kas nav lietas dalībnieki.
64. Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (rakstveida dokumenti, audioieraksti, videomagnetofona lentes, elektronisko datu nesēji, digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi, liecinieku liecības un ekspertu atzinumi. Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu. Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai puses iesniedz papildu pierādījumus. Šķīrējtiesa var lūgt rajona (pilsētas) tiesu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā veikt nepieciešamās procesuālās darbības pierādījumu iegūšanai, ja Šķīrējtiesai nav iespējams iegūt pierādījumus, kuriem var būt būtiska nozīme lietā.
65. Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt, lai tā iesniedz dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas šo dokumentu iesniegusi, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.
66. Atbildētājs var iesniegt Šķīrējtiesā pretprasību, kuru Šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits, pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu, pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu. Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi Reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
67. Pretprasību var iesniegt termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai. Ja termiņš pretprasības sniegšanai ir nokavēts, Šķīrējtiesa var to atjaunot pēc atbildētāja lūguma gadījumā, ja atbildētājs reizē ar lūgumu iesniedzis termiņa nokavēšanu attaisnojošu iemeslu pierādījumus. Gadījumā, ja Šķīrējtiesa uzskata atbildētāja lūgumu par pamatotu, tā atjauno nokavēto termiņu un pieņem pretprasību izšķiršanai. Ja Šķīrējtiesa uzskata atbildētāja lūgumu par nepamatotu, tā pretprasību atstāj bez izskatīšanas un atdod to iesniedzējam. Pretprasību, ko pieņēmusi Šķīrējtiesa, izskata kopā ar sākotnējo prasību.
68. Ja puses nav vienojušās citādi, puse var grozīt un papildināt prasību visā šķīrējtiesas procesa laikā, līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana. Ja šajā gadījumā tiek palielināts prasības apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi. Prasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.
69. Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.
70. Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesa pēc puses motivēta rakstiska lūguma var noteikt ekspertīzi. Ekspertīze tiek noteikta gadījumos, kad strīdā nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Lūgumā par ekspertīzes noteikšanu pusei ir jānorāda jautājumi, par kuriem, pēc viņas domām, ekspertam jādod atzinums. Otrai pusei ir tiesības iesniegt šķīrējtiesai jautājumus, par kuriem, ekspertam jādod atzinums.
71. Ja šķīrējtiesa atzīst puses lūgumu par pamatotu, šķīrējtiesa pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka šķīrējtiesa. Pušu uzdoto jautājumu noraidīšana šķīrējtiesai ir jāmotivē. Ekspertīze notiek tikai tad, ja minētā puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem.
72. Šķīrējtiesa savā lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norāda, kuros jautājumos nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi. Šķīrējtiesa nosaka kārtību, kādā starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par eksperta pakalpojumiem.
73. Ekspertīzi izdara attiecīgo ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās Šķīrējtiesa. Ja nepieciešams, Šķīrējtiesa izraugās vairākus ekspertus. Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi ir tiesīgi savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, to paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu. Puses pēc Šķīrējtiesas pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus. Pēc puses pieprasījuma Šķīrējtiesa uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.
VIII. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA ATLIKŠANA UN APTURĒŠANA
74. Šķīrējtiesa var atlikt strīda izšķiršanu:
74.1. ja atzīst, ka nav iespējams izšķirt strīdu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kā arī sekretārs, eksperts, tulks vai šķīrējtiesnesis;
74.2. pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
74.3. pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu pusēm iespēju vienoties par izlīguma slēgšanu;
74.4. nepieciešamības gadījumā pēc šķīrējtiesas iniciatīvas;
74.5. ja lietas dalībnieks nespēj piedalīties šķīrējtiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, tehnisku vai citu iemeslu dēļ.
Šķīrējtiesai ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu.
75. Nākamās šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku šķīrējtiesa paziņo lietas dalībniekiem pret parakstu vai arī uzaicina ar paziņojumu.
76. Šķīrējtiesai ir pienākums apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:
76.1. mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu - līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;
76.2. puse zaudējusi rīcībspēju - līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;
76.3. Šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu - līdz pušu savstarpējā vienošanās noteiktajam termiņam;
76.4. lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā - līdz likumīgā spēkā stājas tiesas nolēmums civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā.
77. Šķīrējtiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:
77.1. puse slimības vai citu attaisnojušu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā - līdz brīdim, kad atkrituši minētie apstākli;
77.2. Šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi – līdz brīdim, kad Šķīrējtiesā iesniegts eksperta (-u) atzinums.
78. Par šķīrējtiesas procesa apturēšanu šķīrējtiesa pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim Šķīrējtiesas process apturēts, vai termiņš, uz kādu šķīrējtiesas process apturēts.
79. Šķīrējtiesas procesu atjauno Šķīrējtiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.
IX. ŠĶĪRĒJTIESAS SĒDES
80. Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu šķīrējtiesa rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process). Strīda izšķiršana mutvārdu procesā sākas ar brīdi, kad noteiktajā dienā un laikā šķīrējtiesas sastāvs atklāj šķīrējtiesas sēdi un paziņo par strīda izšķiršanas uzsākšanu. Ja puse bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, šķīrējtiesas sastāvs turpina šķīrējtiesas procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem pierādījumiem.
81. Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to ir pieprasījusi un iemaksājusi Šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem.
82. Pieprasījums par sēdes protokolēšanu jāiesniedz un atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem jāapmaksā ne vēlāk kā 3 darba dienas pirms paredzētās šķīrējtiesas sēdes.
83. Protokolā norāda:
83.1. Šķīrējtiesas nosaukumu;
83.2. lietas numuru;
83.3. izskatīšanas vietu un datumu;
83.4. puses;
83.5. atzīmes par pušu piedalīšanos lietas izskatīšanā;
83.6. šķīrējtiesnešu (šķīrējtiesnešus), sekretāra, ekspertu, tulku un citu lietas dalībnieku vārdus un uzvārdus;
83.7. strīda izšķiršanas gaitas īsu aprakstu;
83.8. pušu prasījumus un citus pušu izklāstītus svarīgus paziņojumus;
83.9. iemeslus strīda izšķiršanas atlikšanai vai izbeigšanai;
83.10.šķīrējtiesnešu un sekretāra parakstus.
84. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un 5 darba dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa. Puse pēc tās lūguma var saņemt protokola kopiju.
85. Ja pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, puse, kas piedalās Šķīrējtiesas procesā, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 3 darba dienu laikā tiklīdz tai par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzētu kļūt zināmam, iesniedz Šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus. Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesa. Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.
86. Pēc tam, kad šķīrējtiesas sastāvs secinās, ka visi apstākļi, kas saistīti ar strīdu, ir noskaidroti, tas izbeidz mutvārdu procesu un pieņem spriedumu lietā. Šķīrējtiesas sastāvs pēc paša izvēles spriedumu pieņem Šķīrējtiesas sēžu zālē vai apspriežu istaba. Pēc sprieduma pieņemšanas pusēm mutiski tiek paziņota sprieduma rezolutīvā daļa.
X. ŠĶĪRĒJTIESAS NOLĒMUMI
87. Šķīrējtiesas sastāvs 14 dienu laikā pēc tam, kad strīdu izskatījis pēc būtības, taisa spriedumu. Šķīrējtiesas spriedumu nosūta pusēm triju darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas, ja vien puses nav iepriekš saņēmušas spriedumu Šķīrējtiesas kancelejā.
88. Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) Šķīrējtiesā, ja šķīrējtiesas sastāvs sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Šķīrējtiesnesis nevar atteikties no balsošanas.
89. Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Šķīrējtiesas nolēmums nav pārsūdzams. Šķīrējtiesas spriedumu var apstrīdēt Civilprocesa likuma 66. nodaļā noteiktajā kārtībā.
90. Šķīrējtiesas nolēmumu taisa rakstveidā, un to paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, tajā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta. Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmumiem apliecina Šķīrējtiesas zīmogs.
91. Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu. Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz. Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā Šķīrējtiesas spriedumam.
92. Šķīrējtiesas spriedumā norāda:
92.1. šķīrējtiesas sastāvu;
92.2. sprieduma taisīšanas datumu un vietu;
92.3. ziņas par pusēm;
92.4. strīda priekšmetu;
92.5. sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
92.6. secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
92.7. piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;
92.8. konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
92.9. kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
92.10. kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
92.11. šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm;
92.12. citu informāciju, ko šķīrējtiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.
93. Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt Šķīrējtiesu:
93.1. izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas;
93.2. izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu;
93.3. 30 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegtā prasība. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu.
Šķīrējtiesa lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, Šķīrējtiesai izlemjot šādu jautājumu.
XI. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IZBEIGŠANA
94. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
94.1. prasītājs atteicies no prasības;
94.2. puses vienojas par izlīgumu;
94.3. šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;
94.4. Šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai;
94.5. fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un apstrīdētās tiesiskās attiecības nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās par to, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
95. Ja šķīrējtiesas process izbeigts Šķīrējtiesas Reglamenta 94.1. vai 94.2. pantā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās Šķīrējtiesā vai griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
96. Ja šķīrējtiesas process izbeigts Šķīrējtiesas Reglamenta 94.3., 94.4. vai 94.5. pantā norādīto iemeslu dēļ, prasības pieteikumu var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā.
XII. ŠĶĪRĒJTIESAS NOLĒMUMU IZPILDE
97. Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par desmit dienām.
98. Puse var Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu vai, ja šķīrējtiesas nolēmums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga vērsties rajona (pilsētas) tiesā pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses) ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.
99. Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms Latvijā, ir izpildāms atbilstoši Latvijas Republikas Civilprocesa likuma noteikumiem.
100. Ja šķīrējtiesas nolēmums izpildāms ārvalstīs un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga vērsties kompetentā iestādē pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses) ar pieteikumu par izpilddokumenta izsniegšanu un/vai izpildu darbību uzsākšanu saskaņā ar Ņujorkas Konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu par šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.
101. Šķīrējtiesas procesa dokumentus Šķīrējtiesa glabā 10 gadus pēc procesa pabeigšanas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto arhīva dokumentu glabāšanas kārtību.
XIII. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IZDEVUMI
102. Šķīrējtiesas procesa izdevumi ir ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.
103. Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi ir:
103.1. šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs;
103.2. summas, kas jāizmaksā ekspertiem, tulkiem un sekretāram;
103.3. ar šķīrējtiesas sprieduma izskaidrojumu saistītie izdevumi;
103.4. šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi;
103.5. ar Šķīrējtiesas paziņojumu un citu Šķīrējtiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi;
103.6. ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi;
103.7. citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesa, ievērojot Reglamenta noteikumus.
104. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir:
104.1. izdevumi par juridisko palīdzību;
104.2. ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi;
104.3. ar sludinājuma ievietošanu saistītie izdevumi.
105. Šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs ir atkarīgi no prasības summas, piemērojamās likumdošanas, strīda sarežģītības un šķīrējtiesnešu skaita, kas izšķir attiecīgu strīdu, un tiek noteikti šī Reglamenta pielikumā. Ja tiek palielināta prasības summa, atbilstoši papildus apmaksājami šķīrējtiesas procesa izdevumi.
106. Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs ar Šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītos apstākļus. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs pēc puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas samazināt šķīrējtiesas tiesvedības maksas apmēru.
107. Pusei, kuras labā taisīts spriedums, šķīrējtiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā punktā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Ja prasība apmierināta daļēji tāpēc, ka atbildētājs vai trešā persona atbildētāja vietā pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājuši visus prasījumus vai daļu no tiem, tad pēc prasītāja lūguma šķīrējtiesa piespriež no atbildētāja visus prasītāja samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus.
108. Ja prasītājs atsakās no prasības un to neuztur, tad prasītāja samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs vai trešā persona atbildētāja vietā tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājuši, šķīrējtiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus.
108.1 Ja prasība ir noraidīta, pēc atbildētāja lūguma viņa samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.
109. Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.
110. Ja Reglamenta 46.punktā noteiktajā gadījumā prasības pieteikums tiek atgriezts iesniedzējam bez izskatīšanas, tad šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs šajā gadījumā tiek atgriezti iesniedzējam, ieturot no tiem 20%. Ja šķīrējtiesas process tiek izbeigts Reglamenta 94.punktā noteiktajos gadījumos, šķīrējtiesas procesa izdevumi netiek atgriezti prasības pieteikuma iesniedzējam.
111. Ja puses noslēdza izlīgumu un tajā nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadali savā starpā, tos pēc pušu iesnieguma sadala šķīrējtiesa.
112. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:
112.1. izdevumi juridiskās palīdzības samaksai – to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par prasījumu apmierināto daļu prasītāja juridiskās palīdzības sniedzējam, un ne vairāk par prasījumu noraidīto daļu atbildētāja juridiskās palīdzības sniedzējam, bet prasībās, kam nav mantiska rakstura - to faktiskajā apmērā;
112.2. ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi – to faktiskajā apmērā.
113. Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem. Ja puse, kura ir pieprasījusi pieaicināt tulku, sekretāru vai ekspertu, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par to pakalpojumiem, šo atlīdzību var iemaksāt otra puse.
114. Šķīrējtiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu juridiskās palīdzības atlīdzības samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši - lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tml.
115. Šķīrējtiesas procesa izdevumus iekasē un administrē Šķīrējtiesas dibinātājs.
XIV. STRĪDA JAUNA IZŠĶIRŠANA SAKARĀ AR JAUNATKLĀTIEM APSTĀKĻIEM
116. Strīdu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem var ierosināt puse, iesniedzot pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu. Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu strīda jaunai izšķiršanai. Pieteikumu nevar iesniegt, ja kopš sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi.
117. Par jaunatklātiem apstākļiem atzīst:
1) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētu apzināti nepatiess eksperta atzinums, apzināti nepatiess tulkojums, viltotu rakstveida vai lietisks pierādījumu, uz kuru pamata taisīts spriedums;
2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas noziedzīgās darbības, kuru dēļ taisīts nelikumīgs vai nepamatots spriedums vai pieņemts lēmums;
3) tā tiesas sprieduma vai citas iestādes lēmuma atcelšanu, uz kura pamata taisīts spriedums vai pieņemts lēmums šajā strīdā;
4) lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšanu par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai.
118. Pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina:
1) šī Reglamenta 117.panta 1. un 2. apakšpunktā norādītajos gadījumos - no dienas, kad likumīgā spēkā stājies spriedums krimināllietā;
2) šī Reglamenta 117.panta 3. apakšpunktā norādītajos gadījumos - no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru atcelts spriedums civillietā vai krimināllietā, vai arī kad atcelts citas iestādes lēmums, uz kura pamatots tas spriedums vai lēmums, kuru lūdz atcelt sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;
3) šī Reglamenta 117.panta 4. apakšpunktā norādītajā gadījumā — no dienas, kad stājies spēkā spriedums vai cits lēmums, sakarā ar kuru piemērotā tiesību norma zaudē spēku kā neatbilstoša augstāka juridiska spēka tiesību normai.
119. Pieteikums sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem iesniedzams rakstveidā. Uz pieteikumu attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
120. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņo un pieteikuma norakstu nosūta strīda pusēm. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.
121. Šķīrējtiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, kurus norāda pieteicējs, atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar šī Reglamenta 117.pantu. Ja šķīrējtiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā atceļ apstrīdēto spriedumu vai lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un izšķir strīdu pēc būtības.
122. Ja šķīrējtiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida.
Šķīrējtiesas dibinātāja – Biedrības "CIVIL A" vārdā
tās valdes priekšsēdētāja Diāna Dolmatova
|
