RĪGAS CIVILLIETU ŠĶĪRĒJTIESA

ПО-РУССКИ

Jūsu drošumam – tikai viena rindkopa par strīdu izšķiršanu Rīgas Civillietu Šķīrējtiesā jūsu līgumā. Ierakstiet to tagad! Tas ir bezmaksas un neprasa līguma noslēgšanu ar šķīrējtiesu

Rīgas Civillietu Šķīrējtiesā var ātri un bez liekām birokrātiskām procedūrām izšķirt civiltiesiskus strīdus. Pēc palīdzības Rīgas Civillietu Šķīrējtiesā var vērsties gan juridiskās, gan fiziskās personas.

Nedaudz vēlāk apskatīsim strīdus, kurus mēs neesam tiesīgi izskatīt.

Protams, izdevīgi

No lietas sniegšanas Rīgas Civillietu Šķīrējtiesā līdz sprieduma saņemšanai paiet 4-6 nedēļas. Ņemot vērā noslogotību, lietas izskatīšana valsts tiesā var ilgt gadiem.

Šķīrējtiesā procesi vienmēr ir slēgti. Informācija netiek publicēta un netiek izpausta trešajām personām. Valsts tiesā komercstrīdos parasti ir atvērti procesi un informācija par tiem ir publiski pieejama. Dažos gadījumos informācija par tiesas procesu var kaitēt komersanta vai personas reputācijai.

Šķīrējtiesas spriedums stājās spēkā tā pieņemšanas dienā, un to nevar apstrīdēt. Savukārt, valsts tiesas pieņemtos spriedumus var apstrīdēt apelācijas, pēc tam kasācijas instancē, un tas var uz gadiem paildzināt strīda izskatīšanas laiku. Šajā laikā parādnieks var paspēt pasludināt sevi par maksātnespējīgu vai aizbraukt nenosakāmā virzienā, un piedzinēju gaida zaudējumi un neiegūtā peļņa.

Turklāt kopumā tā dēļ, ka spriedums nav pārsūdzams, tiesāšanas izdevumi Rīgas Civillietu Šķīrējtiesā ir mazāki nekā valsts tiesā – nav jāmaksā par apelācijas un kasācijas sūdzības iesniegšanu, attiecīgi ievērojami samazināmi izdevumi juridiskās palīdzības apmaksai.

Rīgas Civillietu Šķīrējtiesā bezmaksas sniedz atbalstu pieteicējam – konsultācijas, tipveida dokumentu paraugus, instrukcijas dažādām situācijām.

Strīda rašanās gadījumā, jūs variet izmantot mūsu instrukcijas un formas prasības pieteikuma iesniegšanai, kā arī citus dokumentus pat bez profesionālu juristu palīdzības. Bez tam mēs pieņemam dokumentus elektroniskā veidā uz e-pastu: tiesa@civil.lv , kas ir noformēti saskaņā ar likumu par Elektroniskiem dokumentiem. Savukārt, valsts tiesas konsultācijas nesniedz, ieteicot griezties pie advokāta.

Tiesas process Rīgas Civillietu Šķīrējtiesā var būt kā mutisks, tā arī rakstisks (kā puses ir vienojušās), kā arī var notikt tajā valodā, par kuru ir vienojušās puses (arī dokumentus var iesniegt tāda valodā kādā notiek process). Šķīrējtiesas sēdē var piedalīties attālināti, izmantojot videokonferenci.

Kā panākt strīda izšķiršanu Rīgas Civillietu Šķīrējtiesā?

Rīgas Civillietu Šķīrējtiesā puses var risināt strīdus tikai saskaņā ar savstarpēju vienošanos, jau iepriekš ierakstot savā līgumā atbilstošu tekstu (klauzulu) vai arī sastādot atsevišķu līgumu par strīdu izskatīšanu, iekļaujot tajā Rīgas Civillietu Šķīrējtiesu. To ir iespējams izdarīt bez mūsu ziņas un pilnīgi bez maksas.

Līgumslēdzēji var vienoties gan par strīda izskatīšanu saskaņā ar Reglamentu, gan par sev ērtāko strīda izskatīšanas kārtību, piemēram, par to, ka process būs angļu vai krievu valodā, tiesnesis – konkrēta persona no šķīrējtiesnešu sarakstā, vieta – Rundāles pils Lielajā zālē. Protams, par papildus ērtībām jāmaksā pusēm.

Visbiežāk puses vienojas par rakstveida procesu. Tas ir ļoti izplatīts un ērts veids kā atrisināt strīdus.

Viss iepriekš minētais juridiskā valodā tiek saukts par šķīrējtiesas līgumu vai šķīrējtiesas klauzulu.

Kādus strīdus mēs neesam tiesīgi izskatīt

• Strīdi, kuru izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece. Piemēram, strīdā starp nomnieku un iznomātāju ir aizskartas apakšnomnieka vai nekustamā īpašuma īpašnieka intereses.

• Kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības. Šeit viss ir skaidrs.

• Strīds, kas saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā. Piemēram, šķirt laulības pie mums nevar.

• Par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm. Piemēram, strīdi, kuros ir iesaistīti bērni.

• Par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā. Runa iet par rīcībnespējīgām, kā arī nepilngadīgām personām. Mūsu tiesa nevar atņemt vai piešķirt tām dzīvokļus vai mājas.

• Par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām.

• Individuālie tiesību strīdi starp darbiniekiem un darba devējiem. Darba līgumos nedrīkst iekļaut šķīrējtiesu klauzulas. Lai gan mēs drīkstam izskatīt strīdus, ja tajos ir iesaistītas, piemēram, pašnodarbinātās personas, ar kurām ir noslēgts uzņēmuma līgums. Šādos līgumos jūs drīkstiet ierakstīt mūsu klauzulu.

• Par to personu tiesībām un pienākumiem, attiecībā uz kurām līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir ierosinātas lietas par maksātnespējas procesu vai tiesiskās aizsardzības procesu. 

• Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajiem jautājumiem. Piemēram, lietas par tā saucamā juridiskā fakta konstatēšanu, strīdi par adopciju vai vecāku tiesību atņemšanu.

 

© 2009 - 2022 "RĪGAS CIVILLIETU ŠĶĪRĒJTIESA"

Created in ALX Creative Laboratory
 

26.06.2022 17:41 GMT+2. Current version 1.2. Created by "ALX Creative Laboratory™"